Sestdien un svētdien (4.-5.jūnijā) Kosā un tās apkaimes mežos, pļavās un purvos norisinājās Latvijas čempionāts rogainingā, kur 24h distancē jaukto komandu konkurencē orientēšanās kluba Ogre pārstāvji Elīna Millere ar komandas biedru Eināru Masteiko izcīnīja 3.vietu. Absolūtajā vērtējumā 6.vieta 103 komandu konkurencē, aiz sevis atstājot arī spēcīgas vīru komandas.
Ne visi zina, kas ir rogainings, tādēļ vaicājām Elīnai, kas tas par “zvēru”?
E.Millere: Īsā versija – rogainings ir komandu orientēšanās sacensības apvidū, kurā izvēles secībā jāapmeklē kontrolpunkti (atšķirībā no klasiskās orientēšanās, kur jāievēro pavēles distance) un jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu noteiktajā kontrollaikā. Pirmās rogaininga sacensības norisinājās 1976.gadā Austrālijā, savukārt, Latvijā – 2004.gadā.
Kad sāki nodarboties ar rogainingu?
E.M.: Sāku ikdienā savam priekam regulāri skriet samērā nesen – pirms pāris gadiem. Vēlāk brālis Einārs, ar kuru arī pārsvarā kopā piedalamies rogaininga sacensībās, ieinteresēja sacensties ar citiem ne tikai skrienot. Viņa pastāvīgais partneris guva traumu un vajadzēja jaunu komandas biedru . Es biju vienīgā trakā, kura piekrita.
Kādi ir Tavi sasniegumi?
E.M.: Vislabāk līdz šim ir veicies 2016.gada rogaininga sacensībās, kur iegūtas vairākas godalgotas vietas – Embūtes ziemas rogainingā, Rīgas rogainingā un Kosā Latvijas čempionātā. Reizēm piedalos arī kādās skriešanas sacensībās, pārsvarā taku skrējienos, jo tomēr no meža izskriet negribu. Tikko iegūta 1.vieta Olaines apļos (Elīnas dzimtā pilsēta ir Olaine aut.), kā arī otrdienās piedalos mūsu vietējā taku skrējienu seriālā Apkārt Zilajiem kalniem.
Kas Tevi iedvesmo pārvarēt tik grūtas distances (Latvijas čempionātā Elīna ar komandas biedru 24h laikā veica 102 km)?
E.M.: Laikam jau mans spītīgais raksturs un tas, ka vienmēr cenšos visu iesākto novest līdz galam un panāku to, ko vēlos.
Vai tas, ka komandas biedrs ir Tavs vecākais brālis, ir priekšrocība?
E.M.: Domāju, ka jā. Varam viens uz otru paļauties, grūtākajos trases mirkļos arī izlamāties un neapvainoties – vismaz uz ilgu laiku nē.
Zinu, ka esi arī jaunā uzņēmēja (Elīna Ogrē nesen atvērusi Sāls terapijas kabinetu aut.), pastāsti, kādi ir lielākie izaicinājumi šajā jomā?
E.M.: Mana iedvesma bija un ir mani bērni, kuru dēļ man gribējās, lai Ogrē ir sāls istaba. Domāju, ka arī citiem Ogres un apkārtnes iedzīvotājiem tā šķitīs tikpat laba ideja kā man! Pēc pusotra gada cīņas ar dažādiem birokrātiskiem un citiem šķēršļiem beidzot manis izlolotais sapnis ir realizēts un darbojas (tas no sērijas, ka vienmēr panāku to, ko vēlos). Vislielākais gandarījums ir redzēt, ka cilvēki priecājas uzzinot, ka tagad arī Ogrē ir iespējams uzlabot veselību bez medikamentu palīdzības un pieraksts uz sāls terapiju ar katru dienu kļūst blīvāks.
Vēlam veiksmi ogrēnietei Elīnai un ceram, ka viņas piemērs iedvesmos arī citus!